Dārgie partijas biedri!

Paldies kongresa delegātiem, paldies visiem, kas ir raduši iespēju šodien domāt un strādāt kopā ar partiju. Daudzi no mums ir jau atgriezušies darbā, citi vēl bauda pēdējās atvaļinājuma nedēļas. Šajā sakarā nāk prātā teiciens: ir tādi cilvēki, kas neiet atvaļinājumā tādēļ, ka baidās, ka neviens viņus nevarēs aizstāt; citi turpretī tādēļ, ka baidās: viņus varēs aizstāt jebkurš. “Vienotība” pieder pie pirmajiem. Mēs, tēlaini sakot, neejam atvaļinājumā tādēļ, ka apzināmies savu misiju un tos darāmos darbus, kurus neviens mūsu vietā nedarīs.

Pirms runājam par nākotnes plāniem, mums vispirms godīgi jāatskatās uz šajā gadā padarīto. Līdzīgi, kā liecības skolniekiem vai valsts čempionāti sportistiem, politiķiem nozīmīgs atskaites punkts ir vēlēšanas. Runa, protams, ir par tikko aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām. Katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga, un arī “Vienotības” starts nebūt nav vienāds visos novados un pilsētās. Ir spožas uzvaras – Cēsīs un Salaspilī, ir cienījams rezultāts Rīgā, tomēr kopīgais iegūto mandātu skaits, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir samazinājies. Pašvaldību vēlēšanu rezultāti mums stāsta ne tikai par “Vienotības” zīmola nozīmi, bet arī par mūsu kopīgo gatavību nākotnes izaicinājumiem. Jā, “Vienotība” arvien ir nopietns politisks spēks, bet ir skaidri redzama plaisa starp partiju un tās atbalstītājiem. Neviens nenoliedz partijas padarīto, bet gaida svaigu un dinamisku jaunu piedāvājumu.

Ja vēlamies no pašvaldību vēlēšanu rezultātiem iegūt noderīgas mācības, mums ir jābūt reālistiem. Mēs nedrīkstam nedz nolaist rokas, nedz melot paši sev, ka viss ir labi un Saeimas vēlēšanās rezultāti ir garantēti.

Ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem vēlētājs mums dod laiku, no jauna aicina mūs saņemties, mobilizēties – eiropeiskas, attīstītas un taisnīgas Latvijas vārdā. “Vienotība” spēj saņemties, esmu pārliecināts. Taču laiks izsīkst. Mūsu uzdevums nav vienkārši saglabāties, vienkārši turpināt savu eksistenci: “Vienotība” vienmēr ir bijusi iniciatīvas partija, kurai pietiek spēka un sabiedrības atbalsta arī enerģiskai un radikālai rīcībai. Tādēļ arī šodien partijai ir jāmainās straujāk, nekā tas ir noticis pagājušā gada laikā.

Pirms doties tālāk, mums visiem kopā šodien ir jāizrunā dažas svarīgas lietas. Vispirms, tā saukto “Rīdzenes sarunu” kontekstā daži mums pārmet, ka “Vienotība” esot zaudējusi ticību saviem ideāliem. Tā strādājot vienā valdībā ar šo sarunu figurantiem, tādēļ tiesiskuma un pretkorupcijas jautājumus turpmāk jārisinot citiem. Šāds apgalvojums ir absurds. Ja rūpīgi palasām publicētos sarunu tekstus, redzam: korupcijas dzelonis tolaik tika vērsts tieši pret “Vienotību”, pret vienīgo partiju, kas spēja efektīvi iestāties pret valsts nozagšanu un izlaupīšanu. Tieši “Vienotības” cilvēkus, tieši mūsu ministrus un deputātus vajadzēja neitralizēt, lai realizētu slēptos plānus, lai valsts resursi varētu netraucēti nonākt privātās kabatās.

Lai “Rīdzenes partija” iegūtu varu, no ceļa vajadzēja novākt tieši “Vienotību”. Turklāt te mēs nerunājam tikai par 7 gadus senu vēsturi, bet arī par šodienu. Pret mums šodien darbojas tie paši spēki, kas 2010. gadā centās sabotēt Dombrovska valdības darbu, kas plānoja koalīcijas ar valstij nelojāliem spēkiem un caur ārzonas firmām vēlējās tikt pie valsts mantas. Šie ļaudis nekur nav pazuduši; vēl ļaunāk – nekur nav pazudusi tā politiskā mentalitāte, kas tik labi parādās “Rīdzenes sarunās”.

Tieši “Vienotības” vadībā Latvija pēdējos gados ir īstenojusi virkni reformu, lai mazinātu lielās naudas ietekmi uz politiku, lai izskaustu interešu konfliktus, lai padarītu politisko procesu caurspīdīgu un sabiedrībai saprotamu. Šis ceļš ir bijis grūts. Ik solis ir sadūries ar milzu pretestību – gan atklātie balsojumi Saeimā, gan tiesu sistēmas sakārtošana, gan vēlēšanu kampaņu izdevumu ierobežojumi. Tomēr mēs daudz esam panākuši – par spīti “Rīdzenes grupējuma” neatlaidīgai pretestībai.

Kāds varētu vaicāt: bet kādēļ tad šodien ar tiem sadarbojaties vienas valdības koalīcijas ietvaros? “Vienotība” neko nebūtu sasniegusi, ja tā vietā, lai strādātu reāla rezultāta, reālu pārmaiņu vārdā, ikreiz būtu izvēlējusies nostāties skaistā pozā – vaimanājot, bet neko nemainot. To daždien nesaprot mūsu kritiķi: mūsu princips ir metodisks, kompetents ilgtermiņa darbs tiesiskuma un godīgas politikas vārdā, nevis skaļi lozungi un nekompetence.

Pēdējos gados demokrātija daudzviet pasaulē ir saskārusies ar populisma izaicinājumu: ar spilgtiem, vienkāršiem un neizpildāmiem solījumiem manipulējot ar sabiedrisko domu, ir iespējams iegūt acumirkļa popularitāti. Populisti saviem nolūkiem izmanto dažādus sabiedrībai svarīgus jautājumus – imigrāciju, bezdarbu, sociālo nevienlīdzību. Arī korupcijas apkarošana un tiesiskums var kļūt par saukli populistiem, ja tos izmanto bezatbildīgi, bez skaidras izpratnes par sasniedzamo un lietderīgo.

 

Tiesiskums vienmēr būs un paliks ierakstīts “Vienotības” ģerbonī.

 

Ar šo, valsts attīstībai tik svarīgo jautājumu nedrīkst spēlēties. Tā nav tēma, kur izrādīties, kur svaidīties ar vārdiem vai darbiem. “Vienotība”, protams, varētu šodien aiziet no valdības. Taču, vai tas, kas notiktu pēc tam, tiešām būtu Latvijas kā tiesiskas valsts interesēs? Tas tikai radītu politisku nestabilitāti un pavērtu plašas iespējas tiem, kam patīk zvejot duļķainos ūdeņos. Tiem, kas politiska haosa apstākļos varētu realizēt savus “Rīdzenē” apspriestos plānus. Tas nav “Vienotības” ceļš: mums svarīgāki ir darbi, nevis skaista poza.

Tas, protams, neatbrīvo mūs no pienākuma reaģēt uz “Rīdzenes sarunām” un to atbalsi šodienas Latvijas politikā. Šajās sarunās sabiedrība skaidri redz veidu, kā Latvijā vēl nesen ir tikuši pieņemti politiskie lēmumi. Šeit nav runa tikai par tās vai citas partijas reitingiem. Tas ir radījis valstī politisku krīzi un nopietnas varas leģitimitātes problēmas:

 

mūsu pilsoņi vairs nevēlas dzīvot valstī, kurā žargonā runājoši politiķi sarunā balsojumus savās un savu draugu interesēs. Viņi ir pelnījuši ko labāku. Ietērpt šo vēlmi reālā un atbildīgā politikā – tas ir “Vienotības” pamatuzdevums, gatavojoties Saeimas vēlēšanām.

 

Šis darbs ir grūts un panākumi nāk ļoti lēnām. “Vienotība” ilgstoši cīnās par maksātnespējas procesa sakārtošanu. Pēdējā laika notikumi liecina, ka šis spiediens sāk dot rezultātus.

“Vienotība” iestājas par politisko procesu caurspīdību. Nedrīkst būt tā, ka Valsts prezidentu Saeima ievēl aizklātās vēlēšanās. “Vienotības” priekšlikumi par to līdz šim ir noraidīti, bet mums jāturpina šī cīņa un jāuzvar. Jā, tā no vienas puses būtu tīri simboliska uzvara, bet no otras tā pavērtu ceļu citām politiskām reformām, kuras ir nepieciešamas modernas, demokrātiskas valsts funkcionēšanai 21. gadsimtā.

“Vienotība” var godīgi teikt, ka šīs Saeimas laikā tieši “Vienotības” iniciatīvu dēļ ir sasniegti nopietni, konkrēti rezultāti. Realizējot nodokļu reformu tiks būtiski palielināts finansējums veselības aprūpei, tiek radīti labāki apstākļi investīcijām, beidzot tiek radīti pasākumi nevienlīdzības mazināšanai. Nodokļu samazināšana nenotiek uz valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Tātad nodokļu reforma kalpo visas sabiedrības interesēs. To saniegt nebija viegli, “Vienotība” tika apvainota destrukcijā, bet pārdomāts un kompetents darbs atnesa labāko iespējamo rezultātu.

Viena no smagākajām cīņām tiek izcīnīta, relizējot izglītības reformu. Reformas piedāvājums tika demonizēts. Reformas īstenošana parāda, ka taisnība ir “Vienotībai”. Reforma atnesīs tik nepieciešamo konkurētspēju mūsu izglītības sistēmai.

Latvijas iekšējā un ārējā drošība vienmēr ir bijusi “Vienotības” galvenā prioritāte. NATO kontingenta izvietošana, ieguldījumi robežaizsardzībā, prettorisma struktūru nostiprināšana, atalgojuma reforma drošības struktūrās ir palielinājusi mūsu valsts un mūsu valsts pilsoņu drošību.

“Vienotība” turpina strādāt pie mūsu sociālās sistēmas nostiprināšanas, neaizmirstot par nepieciešamo pārmaiņu veikšanu. Dažas no tām ir realizētas, dažas ir sagatavotas diskusijai valdībā.

“Vienotība” noteikti ir visproeiropeiskākā partija Latvijā. Šodien mūsu līdzjūtība ir ar Barselonas terora aktā bojā gājušo un ievainoto ģimenēm, bet mūsu politiskā atbilde ir – Eiropā vajag vairāk solidaritātes un sadarbības, tikai tā mēs varam tikt galā ar draudiem mūsu pilsoņu drošibai un labklājībai.

Gribu uzteikt mūsu ministrus, kuru darbība ir kompetenta, konstruktīva un arī drosmīga, kad tas ir vajadzīgs.

“Vienotības” frakcija ir vienīgais instruments, caur kuru mēs varam saniegt izmaiņas likumdošanā. Situācija frakcijā ne vienmēr ir vienkārša. Tomēr ar pilnu atbildību varu teikt, ka izšķirošos brīžos frakcija ir rīkojusies atbilsoši “Vienotības” vēlēšanu platformai.

Protams esamība koalīcijas valdībā prasa cenu. Visdārgāk mums ir maksājušas tā sauktās “deputātu” kvotas. Tieši to atbalsts radīja pagrieziena punktu mūsu reitingu dinamikā. Tuvojoties 2018. gada budžeta diskusijai vēlreiz atkārtoju to, ko minēju mūsu kongresā Cēsīs – “deputātu kvotas” nedrīkst būt nekādā formā.

Rēķinot bilanci mūsu darbībai koalīcijas valdībā, manuprāt, ir vairāk plusu, nekā mīnusu. Uzskatu, ka mums jāturpina konstruktīvs un profesionāls darbs esošajā valdībā, stigri stāvot uz mūsu pamatvērtībām – par drošu, tiesisku un eiropeisku valsti.

Pēc ilgām pārdomām, pēdējo mēnešu laikā “Vienotību” ir pametuši virkne partijas biedru. Kā partijas vadītājs es līdz pēdējam centos līdzināt ceļu savstarpējai sapratnei un konstruktīvam darbam. Tas diemžēl izrādījās neiespējami. Viedokļu atšķirības mūsu starpā bija pārāk lielas, un cilvēkiem ar tik atšķirīgu izpratni par politisko procesu ir grūti strādāt kopā. “Vienotība” ir partija ar plašu vēlētāju bāzi un dziļām saknēm sabiedrībā, tādēļ tai nav pieņemamas radikālas un līdz galam nepārdomātas pozīcijas nevienā jomā – nedz ekonomikā, nedz ģimenes vērtību jomā, nedz ārpolitikā. Mums bija arī atšķirīga izpratne par to, ko nozīmē būt partijas biedram, par to, kāda rīcība ir vai nav savienojama ar piederību mūsu organizācijai.

Taču radikāli noskaņoto biedru aiziešana, manuprāt, tikai apliecina “Vienotības” spēku un mūsu pozīcijas pareizību. Mūs ir pametuši cilvēki no abiem flangiem – gan tie, kam partija šķiet nepietiekami konservatīva, gan tie, kam partija šķiet nepietiekami liberāla.

 

Turpretī mēs paliekam uzticīgi tām vērtībām, kuru izvēlējāmies jau 2011. gadā līdz ar partijas dibināšanu: eiropeisku un atbildīgu politiku, kura vienlaikus respektē mūsu valsts reālās vajadzības un visu tās iedzīvotāju intereses.

 

Šodien, noliekot “Vienotības” valdes priekšsēdētāja pilnvaras, man jāatskatās arī uz savu padarīto šajā amatā. Mans uzdevums bija rūpēties par partijas pamatstruktūras un rīcībspējas saglabāšanu laikā, kad politiskā vide kļūst arvien nestabilāka – gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Šim uzdevumam bija veltīts viss mans darbs un enerģija. Jāatzīst godīgi, ka man neizdevās saniegt to, ko biju iecerējis – gan reitingu, gan pašvaldību vēlēšanu rezultātos. Domāju, ka, ja tas man būtu izdevies, arī iekšejā atmosfēra partijā būtu labāka un daudzi no partijas aizgājušie vēl būtu palikuši mūsu rindās.

Šodienas situācija noteikti prasa dinamiskāku vadību – ne vairs tikai stabilitāti un dažādo viedokļu izlīdzināšanu, bet arī straujākas pārmaiņas un asākus manevrus. Tieši tādēļ, palikdams partijas biedrs, es uzskatu par nepieciešamu nodot tās vadību rokās, kuras spētu efektīvi tikt galā ar nākotnes izaicinājumiem.

 

Vēlreiz uzsveru: es joprojām redzu “Vienotību” kā galveno platformu savu spēju un pieredzes izmantošanai eiropeiskas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas labā.

 

Dāmas un kungi! “Vienotības” biedri! Sākoties jaunam, un daudzējādā ziņā izšķirošam darba cēlienam, es gribētu aicināt mūs visus savās ikdienas gaitās uz mirkli apstāties un uzdot sev jautājumu: kādēļ es esmu “Vienotības” rindās? Pašsaprotami, ka vienkārši būt par organizācijas biedru nav pašmērķis. Mūs vieno kopīgs uzdevums: atstāt mūsu bērnu paaudzei Latviju tādu, lai viņi vēlētos tajā dzīvot – attīstītu, pārtikušu un nacionāli eiropeisku, tādu, kurā politika kalpo visai sabiedrībai.