„Politikā pagātnes nopelni neko daudz nenozīmē, tādēļ šodien svarīgākais uzdevums ir saprast, kāds ir partijas VIENOTĪBA darbības turpmākais scenārijs, kādas ir partijas stiprās un vājās puses, kādas ir iespējas, un kādi ir draudi partijas pastāvēšanai. Pie stiprajām pusēm gribētu minēt to, ka Vienotība nav viena cilvēka vai šauras grupas projekts. Vienotība ir plaša partija ar attīstītu iekšējo demokrātiju,” partijas VIENOTĪBA kongresā norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka VIENOTĪBA spēj un prot saņemties, ko apliecina fakts, ka partijas zīmols visstiprākais bija laikā, kad valsti bija skārusi vissmagākā ekonomiskā krīze. „Mūsu iespēja, tādējādi, ir mūsu partijas biedru pieredze visgrūtāko un sarežģītāko politikas uzdevumu risināšanā – šī pieredze ir jāliek lietā, gan Saeimas un valdības ikdienas darbā, gan sagatavot kvalitatīvu politisko piedāvājumu nākamājām vēlēšanām.”

Valdis Dombrovskis aicināja partijas biedrus nepārkāpt to līniju, kad diskusijas un viedokļu dažādība, kas partijā ar iekšējo demokrātiju ir pieļaujami, pāraug nesaskaņās. Pēc Dombrovska domām, VIENOTĪBAI ir jāaktivizē partijas reģionu biedru iesaiste partijas dzīvē, tāpat ļoti svarīgs partijas iekšējais uzdevums ir arī audzināt jauno politiķu maiņu, jo aktīvu un perspektīvu politiķu VIENOTĪBAS rindās netrūkst.

„Par situācijas normalizēšanu partijā esam atbildīgi tikai mēs paši, katrs, personīgi! Bez vienotības biedru rindās, nebūs VIENOTĪBAS kā partijas,” uzsvēra Valdis Dombrovskis, aicinot partijas biedrus saglabāt uzticību VIENOTĪBAS ideāliem. „Godīga valsts pārvalde, naudas un oligarhu lomas mazināšana politikā ir uzstādījumi, ar kuriem mēs ienācām politikā un kas ir aktuāli vēl joprojām. Nesen publiskotās oligarhu sarunas vēlreiz atgādina šo uzstādījumu nozīmību un arī parāda, ar cik asu pretdarbību VIENOTĪBAI gadu gaitā ir nācies saskarties. Tās parāda oligarhu izmantotās metodes, savu savtīgo mērķu sasniegšanai izmantojot gan viņu kontrolētās politiskās partijas, gan viņu kontrolētos medijus, gan dažādus līdzskrējējus – pašlabuma meklētājus politikā, valsts pārvaldē un pašvaldībās,” sacīja V.Dombrovskis.

Viņš vērtē, ka politiskā vide Latvijā ir pietiekami sarežģīta – kā sēnes pēc lietus aug jaunas partijas, politiskais piedāvājums sadrumstalojas. Pastāv bažas arī par atsevišķu kaimiņvalstu jaukšanos Latvijas, un ne tikai Latvijas, iekšpolitikā. „Tāpēc šobrīd VIENOTĪBAS, kā politiskā spēka, svarīgs uzdevums ir panākt to, ka valstī tiek nodrošināts iekšējs līdzsvars un stabila valsts attīstība pieaugošas nenoteiktības apstākļos. Tas attiecas gan uz Latvijas iekšpolitisko situāciju, tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, gan arī uz kopējo situāciju reģionā,” partijas biedriem norādīja Valdis Dombrovskis.

„Vēl viens svarīgs virziens, kur VIENOTĪBA nedrīkst izlaist iniciatīvu no savām rokām, ir Eiropas jautājumi. Šeit gribu pateikt paldies gan ārlietu ministram, gan mūsu Eiroparlamenta deputātiem par ļoti profesionālu un aktīvu darbību Eiropas jautājumos.

Rudenī Eiropā ir gaidāmas svarīgas diskusijas, kurās aktīvi jāiesaistās arī Latvijai, tādēļ šeit VIENOTĪBAS loma ir ļoti svarīga. Runa ir par Eiropas nākotni un iespējamajiem 5 nākotnes scenārijiem, kas iezīmēti martā publicētajā Eiropas Komisijas Baltajā Grāmatā par Eiropas nākotni. Aicinu visus aktīvi piedalīties šajā svarīgajā diskusijā, tādējādi nodrošinot to, ka VIENOTĪBA turpina būt aktīvs spēlētājs Eiropas lietās,” sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Vērtējot situāciju Latvijas ekonomikā, Valdis Dombrovskis secināja, ka attīstības tendences ir kopumā pozitīvas – IKP pieaugums pirmajā pusgadā pārsniedz 4%, aug ārējās tirdzniecības apgrozījums (19,2% pret 2016), pieaug būvniecības apjoms (15,9% pret 2016), ir mazinājušies deflācijas riski. Eiropas Komisijas prognoze paredz IKP pieaugumu Latvijā šogad 3,2%, bet nākamgad – 3,5% apmērā. „Tomēr pie šiem pozitīvajiem izaugsmes rādītājiem mēs nedrīkstam aizmirst krīzes mācības. Pie esošajiem samērā straujajiem izaugsmes tempiem budžeta deficīts šogad būs 0,8% no IKP, bet Eiropas Komisijas prognoze nākamajā gada deficītam ir jau 1,8% no IKP. Satraucoši, ka tiek prognozēts straujš strukturālā deficīta pieaugums. Šāda makroekonomisko rādītāju dinamika diemžēl liecina par prociklisku fiskālo politiku, pret kuru Vienotība iestājās arī pirms iepriekšējās krīzes,” norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents.

Sestdien, 19. augustā, partijas VIENOTĪBA biedri pulcējas uz ikgadējo kongresu, kura darba kārtībā ir valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vēlēšanas, domes priekšsēdētāja un tā vietnieka, kā arī Revīzijas komisijas vēlēšanas.